• PDHJ Públika Rejultadu Monitorizasaun Ba Implementasaun Projetu Alargamentu Estrada no Irigasaun Barazen Tono Iha RAEOA

    Dili– iha loron 30 Maiu 2016, Provedoria dos Direitos Humanos e Justiça (PDHJ) públika rejultadu monitorizasaun Direitus Umanus no Governasaun Di’ak, relasiona ho projetu Zona Espesial Ekonomia Social no Merkadu (ZEESM), refere liu ba “Impaktu, Projetu Alargamentu Estrada no Projetu Irigasaun no Barazen Tono ba Komunidade” Provedor, Dr. Silverio Pinto Baptista iha konferensia ba imprensa hateten katak, atividade monitorizasaun ne’e hala’o iha Rejiaun Espesial Autonomo Oecusse Ambeno (RAEOA), hahu husi loron 11 to’o 18 Novembru 2015, foka ba Postu Administrativu Pante Makasar, Suku Costa, Nipane, Cunha no Lalisuk. Husi Suku haat (4) ne’e, PDHJ konsege entrevista benefisiariu hamutuk 93 kompostu husi feto 38 no mane 55. Objetivu husi monitorizasaun PDHJ nian, relasiona ho preokupasaun no aspirasaun komunidade sira nian ba prosesu dezenvolvimentu ZEESM nian liu-liu direitu ekonomia, social no kulturais no mós hakat advokasia ba propoin enkuadramentu estratéjiku ida hodi hala’o pasu sira bá oin liga ho direitu ekonomiku sosial no kulturais. Provedor esplika katak, husi monitorizasaun no depois halo audiensia públiku ho autoridades no komunidades iha rejultadu hatudu katak; Isu Alargamentu Estrada;

    1. PDHJ identifika iha distribuisaun material hirak ne’e laiha kualidade ex. Rai henek kahur ho Rai tahu, ai hodi harii uma dodok ka a’at, fatuk kiik la merese halo uma.
    2. PDHJ identifika katak laiha akompanhamentu ka monitoriza husi autoridades wainhira distribui material konstrusaun
    3. PDHJ identifika iha komunidade nia kios balun hetan sobu tiha ona maibe Governu seidauk fó matérial konstrusaun
    4. PDHJ identifika laiha jestaun ne’ebe diak hodi jere osan ba badaen sira no ikus mai rezulta osan ba badaen la sufsiente
    5. PDHJ identifka falta informasaun husi Governu ba komunidade sira liu hosi dialogu ne’ebe la involve ema hotu – hotu
    6. PDHJ identifika katak Governu laiha konsiderasaun hodi harii uluk uma ba komunidade depois maka sobu komunidade nia uma ne’ebé afeta husi Projetu
    7. PDHJ nota katak Governu presiza hare fila fali kestaun rai privadu tanba iha Oecusse komunidade ne’ebé maka sira nia uma no rai hetan afeta husi alargamentu Estrada Governu so rekompensa deit ba uma maibe rai lae.
    8. Identifika komunidade balun ne’ebe afetadu la hetan rai alternativu seluk hodi harii fali uma foun
    9. Estrada ateru ona maibe be dalan laiha tanba ne’e mak be sulin tama fali ba komunidade nia uma wainhira udan.

    Isu Barazen Tono;

    1. PDHJ identifika katak, komunidade afetadu balun lahetan oportunidade hodi servisu iha Projetu Konstrusaun Barazen Tono.
    2. PDHJ mos nota katak rezultadu husi diálogu to’o agora la iha implementasaun.
    3. Involvimentu iha diálogu la iha partisipasaun máximu husi komunidade afetadu.
    4. Komunidade afetadu tenki muda profisaun husi Agrikultór ba fali profisaun seluk ne’ebé foun ba sira hodi sustenta nesesidade uma laran. Lori tempu ba adaptasaun ho profisaun foun.

    AUTORIDADE ZEESM

    Rekomendasaun Isu Alargamentu Estrada

    1. Atu kompleta lalais matérial konstrusaun ne’ebé mak sei falta
    2. Halo analiza/hare fila fali orsamentu ba badaen, tamba ho mega projetu iha Oecusse fó mós impaktu ba folin badaen local sira.
    3. Atu kria uluk kondisaun ne’ebé adekuadu ka halo uluk uma ba komunidade afetadu sira antes sobu sira nia uma.
    4. Atu monitora no kontrola distribuisaun matérial sira no fa sansaun ba kompania sira ne’ebé maka halo distribusaun matérial tarde no mós distribui matérial la iha kualidade.
    5. Presiza haklean informasaun ne’ebé lolos ba komunidade sira tantu sira ne’ebe uma sobu ona ka seidauk sobu.
    6. Atu sobu komunidade nia uma presiza halo tuir estandar prosesu eviksaun nian ne’ebé maka konsidera hakat 3 hanesan antes, durante no depois eviksaun.

    Rekomendasaun Isu Barazen Tono

    • Presiza iha estudu viabilidade antes implementasaun projetu barajen tono, tamba projetu ne’e fó impaktu ba menus ai han no vida ekonomia iha komunidade.

    Atu kontrola folin (nesesidade baziku) iha merkadu wainhira taka Irigasaun Tono

    1. Atu fó subsidiu ba afetadu sira hodi bele sustenta moris iha tempu ne’ebé projetu barazen Tono sei iha konstrusaun nian laran, liu husi dadus Suco nian.
    2. Atu identifika afetadus ne’ebé bele iha oportunidade servisu iha projetu atu nuneé hetan rendimentu sustenta família.
    3. Autoridade ZEESM presiza tau iha planu hodi bele sosa fali produtu hirak ne’e no iha OGE hodi halo Manutensaun ba Irigasaun.
    4. Presiza kria koperativa ne’ebé mak tau asuntu ba variadade ai-han relasiona ho produsaun ne’ebé komunidade sira planta, Ez. Fore-munggu, Fore-rai, fore-tali no seluk tan.
    5. Presiza iha Planu Mestri hanesan baze fundamentu ba projetu hotu iha Oecusse.
    6. Husu ba Autoridade ZEESM katak presiza iha Planu sosializasaun regular ba komunidade Oecusse tomak hodi hasae sira nia konsensia kona ba “sira maka nain ba konstrusaun sira ne’e atu nuneé sira bele kontribui no partisipa iha prosesu dezenvolvimentu.
    7. Iha oportunidade ne’e PDHJ mós hakarak hato’o katak Komunidade afetadu hakarak halo Dialogo ho Autoridade ZEESM ne’ebé fasilita husi PDHJ.

    PARLAMENTU NASIONAL

    1. Uza kompetensia tuir konstituisaun RDTL artigu 95 hodi halo fizkalizasaun ba impaktu implementasaun Projetu ZEESM nian, Parlamentu Nasional hanesan reprezentante povu atu husu Autoridade ZEESM esplika kona ba progresu no dezafiu husi implementasau Projetu ZEESM nian iha Parlamentu Nasional.
    2. Husu ba Parlamentu Nasional liu husi Membru Deputadu sira, wainhira tun ba terrenu hodi halo konsolidasaun Partidu Politika nian, presiza mos halo sensibilizasaun ba militante sira katak projetu sira ne’e ho alokasaun orsamentu ne’ebé ho kustu bo’ot, atu nuneé sira sente katak kontrusaun sira ne’e presiza iha retornu hodi hetan sustentabilidade husi projetu hirak ne’e no bele asegura benefisiu husi projetu fiziku hirak ne’e no mos ba povu tomak.