Ave Caicoli, Dili, Timor-Leste

info@pdhj.tl

  • tp
  • en

Provedor Subliña Lia-loos no Rekoperasaun ba Vitima iha Mini-Audiénsia iha Lahane Osidentál

 Dili, 15 setembru 2024— Iha loron 15 fulan-setembru, Virgílio da Silva Guterres ‘Lamukan’, Provedór Direitus Umanus no Justisa, sai oradór xave iha mini-audiénsia hodi komemora aniversáriu violasaun direitus umanus ba dala 25 iha Lahane Osidentál. Eventu ne’e, ho tema “Haklaken Memória ba Foinsa’e Hodi Ultrapasa Mentalidade Violentu Ba Hematin Paz”, marka períodu hosi 16 Setembru 1999, to’o 16 Setembru 2024.

Organiza husi Asosiasaun Vítima 1974-1999, Asosiasaun HAK, no Sentru ba Hametin Direitus Umanus Lahane Osidentál, eventu ne’e hetan apoiu husi Centro Nacional Chega I.P. Audiénsia sira ne’ebé partisipa inklui vítima sira, sira-nia família, no membru komunidade sira husi Lahane Osidentál, reflete impaktu pesoál no komunál husi injustisa pasadu.

Iha mini-audiénsia ne’e mós konta ho oradór proeminente sira hanesan Sekretáriu Estadu Asuntu Kombatente Libertasaun Nasionál Cesár dos Santos ‘Merak’, Hugo Fernandez, Diretór Ezekutivu CNC, no Feliciano da Costa de Araújo, Diretór Yayasan HAK.

Iha nia diskursu, Provedór Guterres subliña mandatu konstitusionál ne’ebé estabelese PDHJ (Provedoria dos Direitos Humanos e Justiça) hodi proteje direitus umanus no promove governasaun di’ak iha Timor-Leste. Nia subliña, kriasaun PDHJ nia abut iha espíritu rekonsiliasaun, ho objetivu atu prevene rekorrénsia aktu dezumanu pasadu liuhosi mekanizmu efetivu.

Guterres subliña importánsia direitu sidadaun sira-nian ba informasaun loloos kona-ba violasaun direitus umanus iha pasadu no espresa apoiu ba CNC no entidade estadu sira seluk iha sira-nia esforsu atu fornese lia-loos ba vítima sira. Nia mós defende inkluzaun ba matéria istória loloos iha eskola sira hodi eduka jerasaun foun sira kona-ba sira nia nasaun nia istória faktuál.

Kona-ba rekonsiliasaun, Guterres subliña nesesidade atu evita kria vítima foun sira no atu asegura katak direitu sira hosi vítima sira ne’ebé iha ona hetan respeitu. Nia subliña importánsia atu rekoñese vítima sira-nia direitu ba informasaun ne’ebé loos, rekoñesimentu, no direitu báziku sira, inklui husu deskulpa formál.

Adisionalmente, Provedór kompromete atu fó apoiu ba CNC iha advokasia ba ratifikasaun konvensaun internasionál sira ne’ebé Timor-Leste seidauk adota, inklui Konvensaun Internasionál ba Protesaun ba Ema Hotu hosi Dezaparesimentu Forsadu no Protokolu Opsionál ba Konvensaun Kontra Tortura no Kruél Seluk , Tratamentu ka Kastigu Dezumanu ka Degradante.

Eventu ne’e reafirma kompromisu koletivu hodi rezolve injustisa pasadu no haburas iha futuru dame no rekonsiliasaun iha Timor-Leste.

This post is also available in: English

Notisia seluk

Provedóra-Adjunta ba Direitus Umanus Partisipa iha Konferénsia Internasionál kona-ba Inkluzaun Jéneru iha NHRI sira

Kathmandu, Nepal – 5 setembru 2024 —Adjunta-Provedóra ba Direitus Umanus, Maria Marilia da Costa, partisipa iha Konferénsia Internasionál kona-ba Inkluzaun Jéneru iha Instituisaun Nasionál...

Provedór-Adjuntu Subliña Importánsia Direitu Dijitál Iha Sesaun Formasaun Foin Lalais Ne’e

Dili, 29 Agostu 2024 — Etapa daruak hosi programa formasaun kona-ba "Komunikasaun iha Era Mídia Sosiál no Plataforma Teknolojia nian," ne'ebé organiza hosi Asosiasaun...

Provedór Guterres Subliña Dezafiu no Kompromisu sira hodi Atende Asuntu Labarik Lakon

Iha loron 28 fulan-agostu tinan 2024, Provedór Direitus Umanus no Justisa, Virgílio da Silva Guterres ‘Lamukan,’ nu’udar oradór destakadu iha semináriu ho títulu “Saudades...

Ezamina Progresu Ekonómiku no Sosiál Timor-Leste nian: Provedór Guterres nia Reflesaun sira kona-ba Tinan 25 Independénsia nian

Iha loron 27 fulan agostu tinan 2024, Provedór Direitus Umanus no Justisa, Virgílio da Silva Guterres ‘Lamukan’, ko’alia iha semináriu nasionál ne’ebé organiza hosi...
Skip to content